Mārcis
Bērziņš pirms dažiem gadiem studēja Lielbritānijā. Atceroties studiju laiku
šajā valstī, Mārcis dalās pieredzē un stāsta par saviem iespaidiem.
Studijas Lielbritānijā
Mārča
studiju programma bija Open Source
Computing. Salīdzinot izglītību Lielbritānijā un Latvijā, Mārcis stāsta, ka
novērotās atšķirības starp Lielbritānijas un
Latvijas izglītības sistēmu pamatā bijušas tieši pašā pieejā apmācībām, kā arī
motivācijā un slodzē. Lielbritānijā uzsvars tiek likts tieši uz lekcijām un informācijas
kvalitāti, kā arī saprotamību. Salīdzinoši maz tikušas izmantotas tehnoloģijas –
pat datorzinātnē pārsvarā visas lekcijas notika parastā auditorijā pie tāfeles,
par ko Mārcis saka – tas savā ziņā ir labi, jo tādā veidā ir iespējams pamatīgāk
apgūt vielu. Protams, ir arī daudz praktisko nodarbību, bet ir jūtama skaidra
robeža starp praktiskajām un teorētiskajām nodarbībām.
Ļoti liela nozīme tiek piešķirta informācijas saprotamībai un kvalitātei – reti kura tēma tiek apskatīta tikai virspusēji un pavirši, pārsvarā tēmas tiek mācītas diezgan pamatīgi.
Slodze salīdzinoši nav pārāk liela – vidēji varētu būt aptuveni kādas 3-4 stundas dienā kopā ar praktiskajām nodarbībām. Protams, uz semestra beigām ir vairāk, ko darīt – projekti, gatavošanās eksāmeniem un tamlīdzīgi.
Ļoti liela nozīme tiek piešķirta informācijas saprotamībai un kvalitātei – reti kura tēma tiek apskatīta tikai virspusēji un pavirši, pārsvarā tēmas tiek mācītas diezgan pamatīgi.
Slodze salīdzinoši nav pārāk liela – vidēji varētu būt aptuveni kādas 3-4 stundas dienā kopā ar praktiskajām nodarbībām. Protams, uz semestra beigām ir vairāk, ko darīt – projekti, gatavošanās eksāmeniem un tamlīdzīgi.
Mārcis raksturo Lielbritānijā satiktos cilvēkus
kā ļoti draudzīgus un pretimnākošus, kā arī sabiedriskus. Protams, ja būs
vajadzība, tad angļi arī palīdzēs, parādīs virzienu vai ko izskaidros. Mārcis
studēja un dzīvoja Velsā, Aberystwyth
pilsētā, kur dzīvo samērā liels velsiešu skaits, kā arī ir samērā liela
velsiešu valodas un kultūras izplatība. Tomēr visi velsieši prot arī angļu
valodu un pārsvarā šīs atšķirības nav tik jūtamas un izteiktas.
Izmaksas
Jautāts
par izmaksām Lielbritānijā, Mārcis stāsta, ka tās ir nedaudz augstākas nekā Latvijā.
Vislielākās izmaksas ir par dzīvošanu. Diezgan ievērojamas izmaksas var būt arī
par transportu. Universitātes kopmītnes esot izmaksājušas aptuveni £ 350–400 mēnesī.
Šajā maksā ir iekļauta elektrība un internets. Ir iespējas īrēt arī privātas
istabas, kas varētu būt nedaudz lētākas, bet, cik zināms, tad ne ļoti būtiski
lētākas.
Pārtika arī ir nedaudz dārgāka nekā Latvijā, bet samērā saprātīgās robežās – var iekļauties kādos aptuveni £ 100–150 mēnesī. Tāpat ir preces, kas ir pat lētākas nekā Latvijā – piemēram, apģērbs un apavi.
Runājot par transporta izmaksām, konkrēti Aberystwyth tās varbūt neesot tik būtiskas, jo pati pilsēta ir samērā neliela un daudzas kopmītnes atradās tuvu pārējām universitātes ēkām, bet Mārcis piemin, ka lielākās pilsētās transporta izmaksas var sasniegt pat £ 150 mēnesī, ja katru dienu ir jābraukā samērā lieli attālumi ar dažādiem transportiem. Tāpēc vislabāk laikam ir meklēt dzīvošanu netālu no universitātes un vismaz pirmajā gadā laikam labāk izmantot kopmītnes, nevis privātos piedāvājumus.
Pārtika arī ir nedaudz dārgāka nekā Latvijā, bet samērā saprātīgās robežās – var iekļauties kādos aptuveni £ 100–150 mēnesī. Tāpat ir preces, kas ir pat lētākas nekā Latvijā – piemēram, apģērbs un apavi.
Runājot par transporta izmaksām, konkrēti Aberystwyth tās varbūt neesot tik būtiskas, jo pati pilsēta ir samērā neliela un daudzas kopmītnes atradās tuvu pārējām universitātes ēkām, bet Mārcis piemin, ka lielākās pilsētās transporta izmaksas var sasniegt pat £ 150 mēnesī, ja katru dienu ir jābraukā samērā lieli attālumi ar dažādiem transportiem. Tāpēc vislabāk laikam ir meklēt dzīvošanu netālu no universitātes un vismaz pirmajā gadā laikam labāk izmantot kopmītnes, nevis privātos piedāvājumus.
Kā finansēt studijas?
Stipendijas
un citi atbalsta veidi parasti ir daudz un dažādi, un tajos varētu būt grūti orientēties.
Mārcis iesaka rūpīgi izpētīt konkrētās universitātes mājaslapu, izdalīt tos
atbalsta veidus, kuri varētu attiekties uz Eiropas Savienības studentiem, un
tad uz tiem arī pieteikties. Bet jebkurā gadījumā, visticamāk, ka tas arī būs
tikai zināms atbalsts, un pilnībā nosegt mācību vai dzīvošanas maksu no tā
nesanāks. Mārcis saka, ka varētu būt sarežģīti nokārtot kādu stipendiju vai
atbalstu pirms mācību uzsākšanas, vieglāk to būtu kārtot jau pēc mācību uzsākšanas
(piemēram, griežoties universitātes atbalsta centros), bet pārāk uz to gan
nevajadzētu paļauties.
Lielbritānijā
Eiropas Savienības studentiem ir iespējams saņemt studiju kredītu, un to var
nokārtot pirms studiju uzsākšanas caur internetu un pastu. Šim kredītam gan
procentu likmes, gan kopējā procedūra un atmaksas nosacījumi ir stipri
vienkāršāki nekā Latvijas bankām, tāpēc Mārcis ieteiktu kredītu ņemt no Lielbritānijas,
nevis no Latvijas.
Mārcis
Lielbritānijā nestrādāja, bet pazīst dažus ārvalstu studentus, kuri papildus
studijām strādāja. Lielbritānijā pilna laika studenti drīkst strādāt līdz 20
stundām nedēļā, parasti tās varētu būt kādas 15 stundas nedēļā kādā papildu vakara
darbā. Studenti pārsvarā strādā apkalpošanas un tamlīdzīgās sfērās. Savā
specialitātē vismaz pirmo kursu studenti parasti nestrādā. Līdzīgi kā ar
stipendijām, arī uz darbu Mārcis iesaka vismaz sākumā labāk nepaļauties un sākt
to meklēt pēc studiju uzsākšanas konkrētajā pilsētā un/vai universitātē.
Universitātēs parasti ir studentu darba atbalsta centri (var būt tie paši, kas
stipendiju atbalsta centri) – tajos var griezties, lai to visu uzzinātu jau konkrētāk.
Brīvais laiks
Kopumā
sabiedrisko dzīvi Lielbritānijā Mārcis vērtē kā jūtami aktīvāku nekā Latvijā.
Arī izklaides/atpūtas iespējas ir diezgan daudz un dažādas. Piemēram, Aberystwyth, kas ir pilsēta ar tikai ~30
000 iedzīvotājiem, ir vismaz 2 kinoteātri, daudz un dažādi bāri, kafejnīcas,
vairāki klubi un citas iestādes, kur iespējams pavadīt brīvo laiku. Kopumā,
atrodoties pilsētas centrā, rodas iespaids, ka pilsētā ir stipri vairāk
iedzīvotāju.
Arī
pašā universitātē ir diezgan daudz un dažādu interešu klubu utt. Tāpat gan
universitāte, gan konkrētā fakultāte diezgan bieži rīko dažādus neformālos
pasākumus, kuros, ja ir vēlēšanās, var piedalīties :)
---
---
Kopumā
Mārcis savu pieredzi raksturo kā diezgan vērtīgu – gan iegūto zināšanu, gan arī
kultūras, pieejas un citu atšķirību ziņā. Tā kā Mārcis ir studējis arī Latvijā,
tad viņš ir pamanījis diezgan pamatīgas atšķirības no studijām Latvijā – gan
pieeja, gan metodes, gan daudz kas cits diezgan ievērojami atšķiras.
Jautājam
Mārcim, vai viņam ir kādi ieteikumi tiem, kas grib studēt Lielbritānijā. Tādus
konkrētus ieteikumus esot grūti iedomāties. Kopumā varētu ieteikt rēķināties ar
neparedzētām situācijām – gan finansiālā, gan sadzīves ziņā (neieteiktu
paļauties uz stipendijām, darbu utt.). Vēl varētu ieteikt neatlikt svarīgākas
lietas uz pēdējo brīdi (viesnīcas, kopmītnes utt.), jo Lielbritānijā vispār
daudzas lietas notiek lēnāk (bet toties precīzāk un drošāk :)) nekā Latvijā,
piemēram, viesnīcu (ja nepieciešams) Mārcis iesaka rezervēt pirms izbraukšanas
internetā. Bet, no otras puses, nevajadzētu, protams, arī visu līdz pēdējam
sīkumam plānot un mēģināt paredzēt.
Beigās
vēl Mārcis atceras piebilst, ka kontaktligzdas Lielbritānijā ir citādākas nekā pārējā
Eiropā, tāpēc datoriem/telefoniem un citām elektroierīcēm vajag pārveidotājus,
ko parasti var nopirkt gan lidostās, gan arī Lielbritānijā lielveikalos un
citur :)
---
No comments:
Post a Comment